Labdien novadnieki.
Arī šoreiz īpašs veltījums Alojas Ausekļa vidusskolas (AAV) bērniem, pedagogiem, vecākiem un līdzjutējiem.
Pēc skaļajiem notikumiem,kuri attīstījās pēc 11.jūnija, arī man ir savi komentāri un redzējums par to, kas notiks tālāk.
Vispirms! Tā kā esmu pataisīts par galveno vainīgo un no paša domes priekšsēža par Kangaru nosaukts, tad varbūt mazliet par lietas būtību. Vienkāršā tekstā, lai viegli uztvert. Un ikviens var saprast, kurš ir un kurš nav vainīgs vai kam piestāv Kangara vārds.
Kā jau visiem zināms, iesāktais remonts AAV ir apstājies dēļ tā, ka nav naudas.
Naudas nav dēļ tā, ka domes priekšsēdētājs un vietnieks vienpersoniski parakstījuši dokumentus, kas vērtējami kā smagi finanšu disciplīnas pārkāpumi. Kā arī vienpersoniski uzņēmušies saistības domes vārdā, kas pilnībā paralizē domes tālāku darbošanos. Daļu no viņu izdarībām var redzēt manā iepriekšējā ierakstā..
Mazliet sīkāk gribētu pievērsties dokumentam, kuru neizskatīja Ministru kabinets. Visu dokumentu var atrast iepriekšējā ierakstā, bet lasītāju uzmanību gribētu pievērst vienai rindkopai;
- 2.3. izglītības iestādes investīciju projekta “Alojas Ausekļa vidusskolas Lielās skolas ēkas pārbūve” ārkārtas situācijas sakārtošanai un skolas funkcionalitātes nodrošināšanai 2019.gadā atbilstoši informatīvā ziņojuma pielikumam, ja Alojas novada dome nodrošina skolas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem par vidusskolu vai arī reorganizē to par pamatskolu.
Tātad, ja MK būtu atbalstījis naudas saņemšanu tad, līdz nauda ienāktu domes kontā, mums būtu jāizdara sekojošais mājas darbs – jānodrošina skolas atbilstība valstī noteiktiem kritērijiem. Nav izpildīti kritēriji – nav naudas! AAV to šobrīd neizpilda. Ja mēs nevarētu izpildīt šos kritērijus, tad būtu jāpieņem lēmums par skolas pārveidošanu par pamatskolu. Nav domes lēmuma par skolas reorganizāciju – nav naudas! Vai tam ir gatava skola, pedagogi un vecāki? Vai kāds jums to ir jautājis? Varbūt par šo būtu jātaisa mītiņi un piketi?! Būtiskākais ir tas, ka piešķirtais kredīts remontam vienalga nepietiktu. Par mācību materiāliem un mēbelēm vispār nerunājot.
Kā es redzu situācijas risinājumu. Par padarīto darbu celtniekiem jāsamaksā no domes budžeta. Tas prasīs pamatīgu jostas savilkšanu un nāksies pieņemt smagus un nepopulārus lēmumus. Tad jāsāk ar to, ka jāpārskata projekts un, kopā ar speciālistiem, jāizmet viss liekais, kas nekādi neietekmē mācību kvalitāti. Domāju, ka vecāki varētu ņemt iniciatīvu savās rokās un piedalīties procesos, lai beidzot skola atbilstu tam, ko grib redzēt gan bērni, gan vecāki. Noteikti jāpārskata gan mēbeļu , gan mācību materiālu vajadzība, īpašu uzmanību veltot fizikas, ķīmijas, dabas zinātņu, un darbmācības kabinetiem, lai bērni varētu apgūt ikdienā nepieciešamās prasmes un iegūtu patiešām kvalitatīvu izglītību. Jāsludina iepirkums par remontu no jauna un vienlaicīgi arī mēbeļu un mācību materiālu iepirkums. Abi šie procesi kārtīgi jāpaveic un tā, lai tas tiešām būtu bērnu interesēs. Tad kad būs zināmi iepirkuma rezultāti, es esmu gatavs pielietot visas savas iespējas naudu šiem pasākumiem dabūt. Taču viens gan ir skaidrs – nauda būs nākošajā gadā! Šogad ir kārtīgi jāizdara mājas darbs.
Lai bērniem mācību process notiktu atbilstoši standartam, ir jāizmanto Staiceles pamatskolas telpas un aprīkojums. Staiceles skola spēj ietilpināt visus skolniekus, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas uz remonta laiku.
Šis ir mans viedoklis par procesa attīstību. Par emocijām un bērnu interešu izmantošanu savtīgās interesēs – visai drīz! Ar to arī noslēgšu šo ierakstu.