Sveicināti cienījamie uzņēmēji un iedzīvotāji!
Kopš jaunās valdības izveidošanas, viens no aktuālajiem tematiem ir administratīvi teritoriālā reforma. Informatīvajā telpā klejo dažādi scenāriji par reformas likteni un notikumu attīstību. Lai kādi būtu nākotnes scenāriji, šī brīža realitāte ir tāda, ka reforma turpinās un jābūt skaidrai vīzijai kā maksimāli izdevīgi izmantot procesa sniegtās iespējas. Vēlos noskaidrot jūsu viedokli par administratīvi teritoriālo reformu (ATR), kura jau saņēmusi pēdējo valdības akceptu un nonākusi Saeimā galīga lēmuma pieņemšanai. Tā kā vēl pastāv iespēja ietekmēt ATR un iecerēto jauno dalījumu tad vēlos jūs informēt par manu nostāju un argumentiem.
Situācijas apraksts. Šobrīd Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotā ATR nav radusies pēkšņi un parādījusies negaidot. Šāda veida plāns jau eksistēja no tā brīža, kad tika nolemts veikt pirmo ATR, kas noslēdzās 2009. gadā ar 119 pašvaldību izveidošanu. Tā brīža likumdošana paredzēja, ka minimālais iedzīvotāju skaits novados nevar būt mazāks par 5000 iedzīvotājiem, kas nodrošinātu optimālu pašvaldību pakalpojumu klāstu. Pirmās reformas gaitā bija paredzēts izveidot otrā līmeņa pašvaldības, kuras pārņemtu dažās pašvaldību un ministriju funkcijas. Diemžēl, gan politiskās gribas, gan uzdrīkstēšanās trūkums noveda pie tā, ka laika gaitā izveidojās situācija, ka vismaz 50 pašvaldības vairs neatbilst tā brīža likumā noteiktajiem kritērijiem, kas radīja situāciju, ka valsts nepilda likumus, kura pati pieņēmusi. VARAM, izvērtējot pirmās reformas sasniegtos un nesasniegtos rezultātus secināja, ka nepieciešams samazināt novadu skaitu, lai iedzīvotāju skaits nebūtu mazāks par 10 000 iedzīvotājiem. Līdz ar to, ministrijas ieskatā, ir nepieciešams esošos novadus apvienot lielākos, lai sasniegtu definētos mērķus. Pēc jaunā iedalījuma Alojas novads, kopā ar Salacgrīvas novadu, tiktu pievienots Limbažu novadam.
Kāds ir mans viedoklis par šo reformu? Es uzskatu, ka VARAM nav izvērtējusi visus aspektus, kas šobrīd ir svarīgi Alojas novada teritorijas nākotnes attīstībai. Pats galvenais un būtiskākais ir tieši ekonomiskais aspekts. Aptaujājot dažus lielākos uzņēmējus man radās pārliecība, ka mans priekšlikums ir izdevīgāks kā šobrīd piedāvā VARAM.
Priekšlikums ir sekojošs – Alojas novadam būtu jāapvienojas ar Valmieras novadu.
Pirmkārt – tāpēc, ka Valmiera veidojas par Vidzemes vienu no straujāk augošajiem centriem. Līdz ar to rodas jaunas darba vietas, kas ir ļoti būtiski apkārtnē dzīvojošajiem cilvēkiem. Otrkārt – Alojas novads ietilpst Rīgas plānošanas reģionā, kas, manuprāt, nav ne ekonomiski, ne interešu aizstāvībai, ne investīciju piesaistei atbilstošs dalījums. Apvienojoties ar Limbažu un Salacgrīvas novadu, mēs paliktu joprojām Rīgas plānošanas teritorijā. Viens būtisks aspekts plānošanas reģionu sakarā – Finanšu ministrijā tiek izstrādāts modelis, ka jaunās pašvaldības savu finansējumu saņemtu dalīti, t.i. daļu tiešā veidā, daļu caur plānošanas reģioniem. Zinot vēsturisko pieredzi ar Rīgas plānošanas reģionu, esmu pārliecināts, ka Alojas novada teritorija netiktu aplaimota ar tai nepieciešamajām investīcijām un novestu pie “nomales” efekta veidošanos. Tas jau tika novērots arī līdz šim. Tādēļ pievienošanās Valmieras novadam ļautu Alojas novada teritorijai iekļauties Vidzemes plānošanas reģionā, kas ir loģisks un ekonomiski izdevīgāks solis. Treškārt – tā kā Alojas novads ir izteikti agrārs novads, tad šī brīža saražotās produkcijas plūsma, pateicoties kooperācijas kustībai, ir Valmieras virzienā. Arī pārtikas ražotāju aktivitātes attīstās Valmieras un Vidzemes virzienā. Nenoliedzami, ka novada mežsaimnieciskā un kokapstrādes nozare ir būtiska ekonomiskā aktivitāte, taču šeit darbojas daudz plašāks administratīvā iedalījuma aspekts, jo būtiski lielākā daļa saražotās produkcijas tiek nogādāta ostās, lielās pārstrādes rūpnīcās vai tieši ārzemju partneriem. Tāpēc noieta tirgi netiek iespaidoti dēļ plānotā ATR. Investīciju jomā, atrašanās Rīgas plānošanas reģionā, šiem uzņēmējiem ir liedzis piesaistīt Eiropas savienības atbalsta līdzekļus tāpēc, ka šajā plānošanas reģionā nav paredzēts atbalsts kokapstrādei. Savukārt, Vidzemes plānošanas reģiona rīcībā ir šādi instrumenti. Ceturtkārt – visas Alojas novada teritorijas vienmērīga attīstība. Te mans skats vairāk pievēršas Puikules, Vilzēnu un Ozolmuižas reģioniem, kur šobrīd ir būtiski noturēt iedzīvotājus un panākt arvien labāku šo teritoriju attīstību. Jau šobrīd Ozolmuiža izjūt Valmieras ietekmi, kas rezultējas ar uzņēmēju ienākšanu šeit un brīvo dzīvojamo platību strauju samazināšanos dēļ cilvēku intereses iegādāties dzīvokļus, kuru izmaksas ir būtiski zemākas kā Valmierā. Vēl lielākai cilvēku aktīvākai kustībai ir nepieciešams uzlabot ceļa Ozolmuža- Dikļi (6 km) tehnisko stāvokli uzklājot melno segumu. Arī šīs vietas nākotne atkarīga no ATR, jo, ne Limbažu, ne Salacgrīvas novadam Ozolmuižas liktenis nav svarīgs. Savukārt Valmiera jau šobrīd izjūt asu dzīvojamo platību trūkumu, kas var būt risināma ar Ozolmuižas kompleksa pārveidošanu par dzīvokļiem, jo īpaši jaunajām ģimenēm. Piektkārt – būtu iespēja sakārtot ceļu tīklu, kas ietvertu sevī Ziemeļu stīgas pabeigšanu, jau minētā Ozolmuižas – Dikļu ceļa sakārtošanu un arī citu ceļu sakārtošanu domājot par uzņēmēju un iedzīvotāju interesēm. Valmieras novadā būtu iespējas sakārtot sabiedriskā transport jomu tā, lai ikviens novada iedzīvotājs varētu ērti un ātri sasniegt Valmieru un atgriezties savā dzīves vietā tikpat ērti un ātri. Kā labu piemēru varu minēt Pori pilsētas Somijā piekopto transporta sistēmu, ka apkārtnes iedzīvotāji var sasniegt un atgriezties no pilsētas ar ērtiem busiņiem, kuri kursē pēc grafika, kas sastādīts vadoties no iedzīvotāju interesēm. Sestkārt – kvalitatīvas un reģionam atbilstošas izglītības sistēmas izveide. Tā sevi iekļautu gan mērķētu izglītību atkarībā no uzņēmēju vajadzībām, gan bērnu interešu vispusīgu attīstību. Uzskatu, ka Valmiera ir ceļā uz progresīva un moderna izglītības centra statusu, kas dotu papildus pievienoto vērtību arī novadā esošajām skolām.
Rezumējot visu izklāstīto, vēlos teikt, ka Valmieras virziens ir Alojas novada teritorijas nākotnes attīstības virziens. Limbaži jau šobrīd ir kļuvuši par Rīgas guļamrajonu un Salacgrīvas intereses koncentrējas ap Rail Baltic ieviešanu un piekrastes attīstību. Līdz ar to apvienošana Limbažu novadā novedīs pie “spēcīgākā”un “ietekmīgākā” interešu lobēšanas.
Esmu personīgi vairākas reizes ticies ar VARAM ministru J. Pūci un runājis par manu priekšlikumu. Esmu uzrunājis Saeimas deputātus, izskaidrojot savu priekšlikumu, un saņēmis atbalstu rīcībai, lai varētu aizstāvēt savu priekšlikumu.
Vēlos saņemt no uzņēmējiem un iedzīvotājiem viedokli par manu priekšlikumu ATR jautājumā un aicinu visus, kam ir kādas idejas, nosūtīt tās man uz e-pastu: maris.mozvillo@aloja.lv. Labprāt atbildēšu arī uz jautājumiem klātienē.
Plānoju uzaicināt Saeimas deputātus uz tikšanos ar uzņēmējiem un iedzīvotājiem pirms Saeimas balsojuma, lai varētu iekļaut šo jautājumu pirms gala lēmuma pieņemšanas.