Brīvības piemineklis Alojā.

Labvakar novadnieki un šoreiz īpaši – alojieši!

Visiem par pārsteigumu – nebūs nekā par politiku. Šoreiz par svētu lietu.

Jau vairākus gadus virmo gaisā ideja par K. Zāles veidotā pieminekļa atgriešanu Alojā. Pievienotajos materiālos būs redzami gan darītāji , gan pats piemineklis.

Šoreiz nerakstīšu par visām peripētijām, kas notika domē šajā sakarā.

Piemineklis pašlaik atrodas tālu Kurzemē, Medzes/Kapsēdes kapos. Uzstādīts kritušo padomju karavīru kapos. Tā kā neviens no atbildīgajiem par šo procesu nevēlējās darīt neko lietas labā, tad uzņēmos pieminekļa atgriešanas procesa vadību. Tiek vākta visa iespējamā informācija par pieminekli un ar tā pārvietošanu saistītām darbībām. Jāiziet diezgan gara procedūra gan ar Grobiņas pašvaldību, kuras vadītājs bija ļoti ieinteresēts un pretīmnākošs, gan Brāļu kapu komiteju, kura arī neceļ nekādus iebildumus, gan Ārlietu ministrijas pirmā divpusējo attiecību departamenta Krievijas jautājumu speciālistu Aldi Karlauski, kurš laipni piedāvāja savu palīdzību. Process iet uz priekšu un vēl jāpanāk , lai arī Krievijas vēstniecība piekrīt šim pasākumam. Mums no savas puses jāpiedāvā mūsu pieminekļa vietā kādu obelisku vai skulptūru, lai postaments kapos nepaliktu tukšs. Arī pie tā pašreiz notiek darbs un apzināti vairāki iespējamie varianti piedāvājumam Krievijas vēstniecībai izvērtēšanai.

Nevarētu teikt, ka līdz šim nekas nav darīts šajā sakarā. Daļu no informācijas ir savākusi D. Vilne, daļu L. Moderniece. Paldies par to. Ļoti vēlos apzināt un aicinu atsaukties Alojas draudzes Brīvības pieminekļa biedrības biedru radiniekus, kuri varētu sniegt kādus vēsturiskos datus par biedrības darbību. Protams, jāapzinās, ka padomju vara daudzus no viņiem izdzina pasaules plašumos un pašu dzīvības bija apdraudētas. Cerēt, ka būs saglabājušās  dokumentālas liecības, būtu ļoti optimistiski. Taču cerēt vajag! Mēģināšu vairāk informācijas vēl izprasīt no arhīviem.

Ir viens jautājums, kas mani nodarbina un ir nepieciešama alojiešu iesaiste. Jautājums par vietu, kur izvietot pieminekli. Man nezināmu iemeslu un procesu rezultātā kāds ir izvēlējies un I.Rudzīte izstrādājusi projektu par pieminekļa novietošanu uz zemes gabala Baznīcas ielā 3 . Alojiešiem viedoklis nav pajautāts. Manuprāt, tas nav pareizi un ir nepieciešams vēl šo jautājumu pārdomāt. Man pašam liekas, ka idejiski un arī vēsturiski būtu pareizi pieminekli novietot līdzās domes ēkai Jūras ielā 9, tur kur pašreiz atrodas pilsētas egle. Domāju, ka ar zemes īpašniekiem mēs spētu vienoties par saprātīgu un abpusēji izdevīgu sadarbību. Šis ir mans personīgais viedoklis. Taču ļoti vēlos dzirdēt visu alojiešu viedokli šajā sakarā.

Gaidīšu jebkuru informāciju par aprakstīto.

Sagaidīsim Valsts simtgadi ar Brīvības pieminekli Alojā.

Šeit ir viens veids kā apskatīt informāciju –

 

No ​​ “Limbažu Vēstnesis”

 

1935..g.

 

Brīvības pieminekļa jautājums.

„Gadu atpakaļ tika reģistrēti Alojas draudzes brīvības pieminekļu biedrības statūti, un patlaban biedrībā sastāv 50 biedri. ​​ Biedrība par savu mērķi spraudusi Brīvības pieminekļa celšanu Alojā. Arī pirms statūtu reģistrēšanas daļa b- bas biedru komitejas veidā strādāja pie šīs izejas realizēšanas. Biedrība attīstījusi rosīgu darbību, vācot ziedojumus un sarīkojot izrīkojumus. Biedrību ar prāvākiem ziedojumiem atbalstījusi arī pagasta valde. Krājaizdevu sab-ba, piensaimnieku sab-ba u.c. Savā darbības laikā b-ba jau savākusi un uz 1 aprīli kasē skaitījās Ls 2306,72. Biedrības valdē darbojas kā priekšnieks G.Pētersons, tā biedrs J.Dreimanis, kasieris A.Liepiņš, sekretārs skolotājs A.galeviuss, biedru zinis V.Ķirsis, valdes locekļi A.Grīnbergs un M.Dreimanis. Revīzijas komisijā J.Vītols, E.Zeicmanis un A.Smilga.​​ 

Kā liels kavēklis pieminekļa celšanas darbu uzsākšanai ir piemērota laukuma atrašana. Par tādu b-bas valde un biedri atzinuši tagadējo tirgus laukumu pie baznīcas, kurš pieder pašvaldībai. Pašvaldība būtu ar mieru b-bai dot, ja atrastu jaunu – tirgum piemērotu laukumu Pagasts prasa par tagadējā tirgus laukuma apmaiņu pret piemērotu zemes gabalu no draudzes zemēm, bet draudze ne labprāt to grib darīt, jo tādā gadījumā faktiskā lakuma dāvinātāja vis nebūtu pašvaldība, bet gan draudze, un, otrkārt, draudze jau savā laikā nodevusi lielākas zemes platības pašvaldībai – lielāko daļu no biezi apdzīvotas vietas. Tā nu piemērota laukuma atrašana izrādījusies par diezgan cietu riekstu, kuru grūti pārkost. Mazākus laukumus gan būtu iespējams atrast, bet tie pieminekļa celšanai nav piemēroti, jo b-ba nodomājusi pieminekļa apkārtni attiecīgi izkopt un izdaiļot. Visu vienprātīgs atzinums ir, ka vispiemērotākais laukums ir pie baznīcas – ja tikai pašvaldība to dotu. Ja laukuma jautājums būtu atrisināts, b-ba varētu stāties pie projekta izgatavošanas, ko veiktu draudzes locekļi, arhitekts P.Dreijmanis un tēlnieks Fr. Ešmits. Pēc valdes domām piemineklis izmaksātu 5 – 6000 latu. Biedrība cer arī uz Kultūras fonda atbalstu, kam lūgums jau iesniegts.​​ 

Varbūt cieto riekstu laukuma jautājumā varētu pārkost šādā veidā: pašvaldība varētu iegūt īpašumā veco krogu ar zemi pret baznīcu, kurš bija piešķirts likvidētai Darba jaunatnes nodaļai un nākt pārdošanā, un tur ierīkot tirgus laukumu, bet tagadējo laukumu atdot biedrībai. Tādā gadījumā pašvaldība būtu laukumu tiešām dabūjusi, un atkristu visas garās diplomātiskās sarunas ar draudzi par apmaiņu u.t.t.”  ​​ ​​ ​​ ​​ ​​ ​​​​ 

 

1936.g.

 

Brīvības piemineklis Alojā.

 Alojas sabiedrība un pagasta pašvaldība nolēmusi celt Brīvības pieminekli Alojā. Šim nolūkam pašvaldība atvēlējusi laukumu pie baznīcas. Laukuma izbūves metu izstrādā arhitekts P.Dreijmanis. Pamatakmeni guldīs 1937.g. 15.V. Piemineklis izmaksās 6000 – 7000 latu. Ziedojumu un​​ izrīkojumu​​ ceļā jau savākti Ls. 3500, pārējo segs Lauksaimniecības b-ba un citas organizācijas. Mets vēl nav izstrādāts.​​ 

 

 

 

 

 

1937.g.

Top Alojas brīvības piemineklis.

Šinīs dienās galīgā veidā noslēgts līgums ar tēlnieku K.Zāli par Alojas draudzes brīvības pieminekļa celšanu Alojas kritušajiem dēliem. Pēc pieprasījuma K.Zālem izmaksāti Ls 3000,- akmens izsūtīšanai no Somijas. Pēc tā saņemšanas Rīgā tēlnieks uzsāks darbu. ​​ Piemineklis, kā jau tas zināms, izmaksās Ls 12 000,-.  ​​ ​​ ​​​​ 

 

1938.g.

 

Tēlnieks K.Zāle būs Alojas draudzes brīvības pieminekļa autors?

Tēlnieks K.Zāle, kurš ārstējas Šveicē, paziņojis, ka mēģināšot izmantot slimnīcas brīvās stundas un izstrādāšot projektu Alojas draudzes brīvības piemineklim. Pie K.Zāles pieminekļa b-bas valde bija griezusies jau projekta meklēšanas sākumā, taču viņš bija atteicies lielās nevaļas dēl. Līdzšinējo autoru projekti alojiešus nav apmierinājuši.  ​​ ​​ ​​ ​​​​ 

 

1939.g.

 

Top Alojas atbrīvošanas piemineklis.

​​ Piemineklis , kuru darina tēlnieks K. Zāle, pacelsies senā kroga vietā, kas savā laikā devis lielu postu cilvēcei. Krogiem nav vietas mūsu zemē.

 

 

No arhīva

1939.g.rudenī “Alojas draudzes brīvības pieminekļa biedrība” tika pārreģistrēta par “Alojas atbrīvošanas pieminekļa biedrību”. Biedrības valdes mājoklis bija Alojas pagastā un 1939. g. Priekšsēdētājs bija Gothards Pētersons, kurš dzīvoja Alojas pag. “Porzās”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Time limit is exhausted. Please reload the CAPTCHA.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.