Sveicināti novadnieki.
Paskrējis ilgs laiks kopš nekas nav rakstīts. Pat Kārlēns, tas kurš Streips, šo faktu bija pamanījis .
Tam bija savi iemesli. Pirmkārt, nu ļoti nevēlējos izpausties par skolas remontu, kaut iekšā joprojām gruzdēja tas, ka viena iedomu ģenerāļa pēc, daudz kas netika izdarīts ar skatu uz nākotni. Pie tam izpļekājot novada budžetu un pārdodot pašvaldībai piederošos mežus zviedru pensionāriem. Otrkārt, nekas neliecināja, ka iedomu ģenerāļa atbalstītāju vidū valdītu kāda saprāta balss vai spēja iedziļināties problēmās un to rašanās iemeslos. Treškārt – apzināti nepublicējot savas domas un risinājumus, tos izdevās realizēt dzīvē, radot sajūtu iedomu ģenerālī un viņa svītā, ka tas ir viņu panākums. Lai sprauž ordeņus un dzer šampānieti! Man svarīgi, ka idejas ir realizētas un kalpo iedzīvotājiem.
Ieraksts ir kā robežšķirtne darbiem, kas sabiedrības labā paveikti no 2009. gada. Atskatoties uz šo laika posmu, nākas secināt, ka, par spīti visām grūtībām, ļoti daudz kas panākts un izdarīts kad vien bija tādas iespējas. Iepazinu cilvēku tumšās un gaišās puses, pamanīju kā mainās cilvēki, tiekot pie varas un naudas. Kā mainās vērtības un pārliecība. Kā, pārmetot vieniem kādu rīcību, pašam tiekot pie varas, šo rīcību pieņem par labu esam un vēl ar lielāku entuziasmu ķeras klāt pie šeptēšanās.
Šajā laikā satiku ļoti daudz gaišu un gudru cilvēku, kuri atstāja neizdzēšamas pēdas. Bija prieks strādāt ar kolēģiem, kuri spēja pacelties pāri personiskam labumam un atdeva savus spēkus un enerģiju kopējā rezultāta sasniegšanai. Vai tā bija Sociālā dienesta būvēšana praktiski no nulles, vai tā bija iepirkumu sistēmas sakārtošana, vai pašvaldības darba organizēšana iedzīvotāju interesēs, vai vienkārši cilvēcīga un koleģiāla attieksme vienam pret otru – visur bija cilvēki, kuri uzticēto spēja paveikt ar vislabāko rezultātu. Esmu viņiem no sirds pateicīgs!
Par to, kas notika tālāk – nākošais ieraksts.