Kad kurpe spiež.

Sveicināti novadnieki.

   Mazliet statistikas. Alojas novadam tātad, ikvienam novadā deklarētajam iedzīvotājam, pieder 934.68 hektāri meža zemju no kā 893.39 ha ir meži (dati uz 2017. gadu).

   Izņemot Brīvzemniekus, pārējiem pagastiem pieder ievērojamas meža platības.  Katras pārvaldes mežu kvalitāte ir lielā mērā atkarīga no iepriekšējo lēmēju un saimniekotāju izdarītā. Vēl pirms novadu reformas 2009. gadā. Šur tur ir pacirsts gana, šur tur vēl mežs var dot lielu labumu novada iedzīvotāju labā.  Protams, absurda situācija  novērojama vēl šobrīd, jo dome, kurai pieder minētās mežu platības, katru gadu iepērk ap 400 kub.m. malkas.

   Pagājušā gada beigās parādījās informācija, ka Alojas novada domes vadība plāno pārdot mežus ar visu zemi. Pēc īsa laiciņa plāni materializējās jau ar konkrētiem dokumentiem par darbībām ar meža īpašumiem. Domes priekšsēdētājs V. Bārda gan komiteju sēdēs, gan citos sarunu formātos apgalvoja, ka ,viņaprāt, lietderīgi  pārdot tos meža īpašumus, kuri ir izstrādāti un prasa līdzekļus mežu kopšanai.  Pārliecinājos, ka liela daļa deputātu arī tā ir to sapratuši. Lietai iegūstot konkrētākas aprises un saņemot informāciju no vērtētājiem par atsavināšanai nodotajiem īpašumiem, nācās secināt, ka V. Bārda nav teicis taisnību. Pārdošanai paredzētajos meža gabalos IR cirsmas, kuras var izstrādāt un koksnes krāja ir pietiekoši lielai, lai varētu apgalvot, ka šie meži ir izstrādāti un prasa ieguldījumus. Uzskatu, ka domes priekšsēdētājs ir apzināti maldinājis deputātus!

   Esmu vairākkārt norādījis, ka mežu pārdošana nav iedzīvotāju interesēs un riskējam atdot pašvaldības īpašumus ārvalstu pilsoņu rokās. Diemžēl mani argumenti palika nesadzirdēti un process aizgāja uz priekšu. Bija gan solījumi izvērtēt vai tiešām ir nepieciešams pārdot īpašumus, vai varbūt pašiem rast iespēju saimniekot mežos. Taču tie bija kārtējie neizpildītie solījumi no V. Bārdas puses. Interesenti var paklausīties domes sēžu ierakstus, kur mežu atsavināšanas jautājumi tika skatīti.

   Rīt, 30.04.2020. , domes sēdē tiks apstiprināti izsoļu rezultāti un, ja deputāti nobalsos “par”, neatgriezeniski tiks zaudēti sekojoši meža īpašumi:

  1.  “Jumīši”, Alojas pagastā, Alojas novadā, kas sastāv no zemes ar kadastra apzīmējumu: 66270030190, 63,9 ha platībā, nosolīts par 228 219,22  EUR,
  2. “Rožkalni”, Braslavas pagastā, Alojas novadā kas sastāv no zemes ar kadastra apzīmējumu: 66440050102, 59,9 ha platībā, 268512,22 EUR,
  3.  “Straumes”, Staiceles pagastā, Alojas novadā, kas sastāv no zemes ar kadastra apzīmējumu: 66370010164, 45,6 ha platībā. 254585,22 EUR

   Tātad – ar rītdienas balsojumu zviedru pensionāru rokās nonāks Alojas novada iedzīvotāju īpašumi 169,40 ha platībā par 751316,66 EUR, kas sastāda 18,1 % no kopējās mežu platības.

   Man  nav pretenziju ne pret zviedru pensionāriem, ne pret kompāniju , kas nosolīja pārdošanā izliktos īpašumus. Viss ir noticis likumīgi. Arī nosolīta summa ir lielāka nekā vērtētāji vērtējuši. Tiktāl viss brīnišķīgi. Taču paliek viens būtisks jautājums – vai iedzīvotājiem ir pajautāts, ko viņi domā par šādu platību pārdošanu un vai iekasētā nauda nonāks tur, kur tā būtu vajadzīga!? Man tādas pārliecības nav.

   Pieļauju, ka iedzīvotāji nespēj izsekot visām darbībām, kas notiek domē un kādi lēmumi tiek pieņemti., tāpēc mēģināšu izskaidrot, kas notiks ar iekasēto naudu un kam no tā būs labums.

  Sāksim ar to, ka domē tika pieņemts lēmums par kārtību, kādā tiek sadalīta nauda par nekustāmo īpašumu pārdošanu. Līdz šim tas notika tā, ka 90 % palika tās pārvaldes rīcībā, kuras teritorijā atrodas pārdotais īpašums, savukārt, 10% tika novirzīti domei kopējā budžetā. Diemžēl, mežu pārdošana nav tas gadījums uz ko attiecas šis dalījums.  Un tam ir atkal sekojošs stāsts.

   Visiem vairāk vai mazāk ir zināmas peripetijas ar Alojas Ausekļa vidusskolas remontu. Šeit izklāstīšu man zināmo un ar faktiem apstiprināto informāciju, jo oponentu rīcībā ir tikai klaja melošana un mēģinājumi vainu uzvelt citiem. Lai saprastu visus notikumus ar skolu visās niansēs iesaku pārlasīt skolas tematikai veltītos iepriekšējos rakstus.

   Tātad – 2017. gada beigās, atbilstoši plānotajam laika grafikam,Alojas Ausekļa vidusskolas ēkas remonta dokumentācija un nepieciešamie priekšdarbi , izņemot projekta ekspertīzi, bija sagatavoti un tos vajadzēja pabeigt iesniedzot dokumentu paketi ekspertiem. Bija plānots iesniegt ekspertiem  2017. gada decembra mēnesī. Diemžēl, mans bijušais partijas biedrs nodeva mūsu partijas ideālus un vēlētājus, pārdeva savu godu un cieņu par labi atalgotu amatu un, kā tauta runā, bezmaksas zupas šķīvi vietējā krogā. Tā rezultātā pie varas 2017. gada decembrī nonāca patreizējā domes vadība. Man ir informācija, ka domes priekšsēdētājs apturēja projekta virzību, jo ļoti vēlējās iekļaut šajā projektā papildus divas pozīcijas  – papildus autostāvvietas un komunikāciju pieslēgumu plānotajam peldbaseinam. Par šādu notikumu pagriezienu netika informēti domes deputāti, vismaz es neesmu tādu informāciju saņēmis un tādu lēmumu pieņēmis.

   V. Bārdas iegribas apstādināja projekta virzību un viss process apstājās gandrīz uz pusgadu. 2018. gada beigās projekts bija gatavs realizācijai un bija nepieciešams kredīts Valsts kasē. Diemžēl arī šeit nospēlēja V. Bārdas iedomas, ka viņš un tikai viņš būs tas, kas ļaus vai neļaus kādam procesam virzīties uz priekšu. Rezultātā kredīts Valsts kasē tika pieprasīts tikai 2019. gada sākumā, lai gan to varēja jau pieprasīt 2018.gada oktobra mēnesī. Jāatgādina, ka 2018.gadā notika Saeimas vēlēšana, kas ieveda politikā jaunus politiskos spēkus. Līdz ar to bija zināms, ka Valsts kase un Finanšu ministrija mainīs savu nostāju pašvaldību kreditēšanas jomā. Par to jau brīdināja dažāda ranga speciālisti. Iemesls kreditēšanas politikas maiņai bija Valsts kontroles ziņojumi par pašvaldību investīciju projektu neapmierinošo dzīvotspēju (piem. pašvaldības objektu būvniecība bez ekonomiskas izvērtēšanas). Diemžēl, V. Bārda to nespēja vai negribēja sadzirdēt. Tāpēc novilka kredīta prasīšanu līdz 2019. gada sākumam.

   Apstiprinot jauno valdību, kreditēšanas kārtība tiešām izmainījās un , diemžēl, Alojas skolas remonta kreditēšanai Valsts kasē naudas nepietika. Arī turpmākā V. Bārdas rīcība izsauca izbrīnu, jo, zinot, ka kredītu Valsts kasē dabūt nevarēs, jau pasteidzās noslēgt līgumu ar celtniekiem un vienojās par darbu uzsākšanu. Patvaļīgi vienojās ar Valsts kasi par iespējamā kredīta summu un uzņēmās saistības, kas netika nolemtas domes sēdēs. Rezultāts ir tāds, ka tuvāko mēnešu laikā domei ir jālemj par Alojas Ausekļa vidusskolas pārveidošanu par pamatskolu. To paredz domes lēmums!  Par šādām V. Bārdas rīcībām es un mani kolēģi vērsāmies ar vēstulēm pie ministrijām, lai pievērstu uzmanību domes priekšsēdētāja vienpersoniskajai bezatbildīgajai rīcībai. Ministrijas šādu rīcību tiešām saskatīja. Diemžēl, tas nekalpoja par mācību.  Celtnieki, uzticoties V. Bārdas solījumiem, čakli ķērās pie darba. Pienāca brīdis, kad arī viņu pacietība izsīka no daudzajiem solījumiem samaksāt par paveikto un bija spiesti pārtraukt darbu.

   Izspēlējot teātri ar tautas masu uzkurināšanu un puspatiesību producēšanu, izdevās iežēlināt valdību piešķirt ārkārtas aizdevumu skolas remontam 1,3 milj. EUR apmērā. Jau tad, kad domes kredīta pieprasījums Valsts kasē tika izmainīts uz šo summu, es brīdināju, ka ar to nepietiks ieplānotajiem darbiem. Arī šis fakts tika ignorēts un domes sēdē V. Bārda apgalvoja, ka ar šo naudu pietiks, lai skolu izremontētu un nodotu ekspluatācijā. Mans piedāvājums apstādināt darbus, pārliecināties vai tiešām ar paredzētajiem darbiem viss skolā tiks izdarīts kārtīgi un konstatēt vēl no jauna atklājušos defektu novēršanai nepieciešamās summas palika bez uzmanības. Šobrīd situācija ir tāda, ka mans paredzējums  piepildījies un skolas remonta summa jau pārsniegusi 2 miljonus EUR. Iztrūkstošie 700 tūkstoši EUR bija jāatrod domes budžetā.  Tad nu sākās naudas meklējumi. Par tradīciju domes sēdē ir kļuvusi V. Bārdas žēlošanās un pārmetumi cik slikta ir valdība. Taču, pateicoties “sliktajai” valdībai dome neplānoti saņēma no valsts vairāk kā 200 tūkstošus EUR no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem. Tika apgraizīti visi pašvaldības iestāžu budžeti, uzdoti uzdevumi pārvaldniekiem pārdot visu ko vien var. Un kā pēdējā opcija tika izmests priekšlikums pārdot mežus.

   Atgriežoties pie meža tirgošanas tēmas. Kā jau rakstīju iepriekš – līdz šim pārdodot kādu nekustāmo īpašumu līdzekļu sadalījums bija 90/10%. Šajā gadījuma tas nedarbojas, jo ir pieņemts cits domes lēmums, kas paredz no mežiem saņemto naudu ielikt Alojas Ausekļa vidusskolas remonta pabeigšanā, mēbeļu pirkšanā un nedaudz atvēlēt Staiceles bērnudārza tehniskā stāvokļa uzlabošanā. Skolai, pēc provizoriskiem datiem, vēl pietrūkst 300-350 tūkstoši EUR, Staiceles bērnu dārzam ap 50 tūkstošiem EUR. Līdz ar to atlikusī summa būtu jāatgriež apgraizīto pārvalžu iestāžu projektiem.

   Te nu nonākam pie garā stāsta nobeiguma un morāles. Alojas skolas remonta stāsts nav ne iedzīvotāju, ne arī daļas deputātu, ne domes darbinieku kļūdu rezultāts. Visam, kas tur ir noticis tā kā nevajadzētu notikt, ir viens atbildīgais – V. Bārda. Tikai viņa darbība un pieņemtie lēmumi noveduši pie sekām ar kurām šobrīd saskaramies. Vai jums liekas, ka viņš to spēs atzīt!? Neceriet! Vainīgi būs visi citi, tikai ne viņš! Gaisā jau virmo vēl viens superprojektiņš, uz kuru uzstāj V. Bārda. Bet par to citreiz.

   Stāsta morāle – no mežu īpašumu pārdošanas vislielākais ieguvējs būs V.Bārda – varēs nosegt savas kļūdas un neizdarības. Vai no tā būs kāds labums iedzīvotājiem? To spēsiet atbildēt tikai jūs paši.

   Aicinu savus kolēģus – deputātus, pamodināt sevī vismaz mazliet savas zemes patriota garu un nenolemt atdot zemes ārzemju pircējiem. Mums ir daudz citu iespēju apsaimniekot mežus tā, lai labumu gūtu visi iedzīvotāji!

 

 

 

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Time limit is exhausted. Please reload the CAPTCHA.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.