Labvakar novadnieki.
Kā katru gadu, rudenī, organizēju braucienu uz mūsu sadraudzības ciemu Corjeuti Moldovā. Šī gada tēma bija izglītība. Atbilstoši 2013. gadā noslēgtajam līgumam starp Alojas novadu un Corjeuti ciemu, mēs apņēmāmies nodibināt sadarbību dažādās jomās, tajā skaitā arī izglītībā.
No Alojas novada komandējumā, no 2. līdz 7. oktobrim, devās 3 cilvēki – es, Staiceles vidusskolas direktore Sandra Brokāne un Alojas Ausekļa vidusskolas skolotāja Ineta Lopenova. Mums pievienojās arī divi novada iedzīvotāji, kurus uzaicināju – Didzis Dubra un Gunta Maršāne.
Lai novērstu iespējamās spekulācijas par komandējuma finansējumu, vēlos informēt par sekojošo – no domes budžeta komandējuma naudas saņēma 3 cilvēki – es, Sandra un Ineta ( 29 EUR dienas nauda katram cilvēkam- atbilstoši MK noteikumiem). Uzaicinātie cilvēki brauciena izmaksas sedza paši un vēl apmaksāja degvielas izdevumus, kas sastādīja 250 EUR. Savu dienas naudu iztērēju nopērkot dāvanas Corjeuti bērnudārza bērniem par kopējo summu – 150 EUR.
Kopumā tika nobraukts 4900 km, šķērsojot Latviju, Lietuvu, Poliju, Slovākiju, Ungāriju un Rumāniju. Moldovā ieradāmies 3.oktobra naktī. 4. oktobrī no rīta ieradāmies Corjeuti ciema mērijā, lai satiktos ar mēru Viktoru Androniku (Victor Andronic). Uzņemšana bija ļoti sirsnīga. No Alojas novada uzdāvināju Andreja Lāča izgatavoto Corjeuti ciema ģērboni, par kuru mērs bija ļoti sajūsmināts gan kā ciema vadītājs , gan kokapstrādes inženieris pēc izglītības.
Dienas plānā ietilpa arī bērnudārza apmeklējums, kura attīstību man bija tas gods vērot jau no 2013. gada. Šajā laikā paveikts ļoti daudz bērnu dārza labā – tas ir nosiltināts, izremontētas grupiņas, iegādātas jaunas mēbeles. Zinot situāciju ar ciema budžetu – man tas liekas kā neiespējamā misija, taču acīmredzamo nevar nepamanīt. Arī kolēģi ļoti atzinīgi novērtēja sasniegto un bija ļoti pārsteigti par to, kāda izdoma pielikta lai, no skata vienkārša materiāla, izgatavotu acij tīkamas lietas. Šeit ir ko pamācīties ļoti daudziem mūsu čīkstētājiem, ka neko nevarot izdarīt jo pietrūkstos šis un pietrūkstot tas. Moldovā var redzēt, ka mākslas darbu var izgatavot no visneiedomājamākajām lietām un materiāliem. Vakarā mērs rīkoja vakariņas par godu mūsu vizītei. Vakariņu laikā apspriedām jau paveikto dažādās jomās un iezīmējām nākotnes plānus.
5. oktobrī mūs uzņēma ciema licejā, kur tika svinēta Skolotāju diena. Izbaudījām svētku koncertu un mums bija iespēja prezentēt gan novadu, gan mūsu visas mācību iestādes. Vienojāmies ar ģimnāzijas direktori, ka turpināsim attīstīt sadarbību un kopīgiem spēkiem mēģināsim plānus un ieceres padarīt par īstenību. Direktore mūs iepazīstināja ar skolu un telpām, kuras pārliecināja – ne mantā ir laime, bet gan pedagogos un viņu izdomā. Tikšanās aizritēja ļoti ieinteresētā gaisotnē un es ļoti ceru, ka sadarbība nesīs labus rezultātus abām pusēm. Arī mums ir daudz ko mācīties no viņiem un intereses ir abpusējas. Pēcpusdienā mūsu delegācija devās mazā ekskursijā pa apkārtnes skaistajām vietām , lai ieraudzītu Moldovu no dažādiem rakursiem. Klāt pieliktās fotogrāfijas liecina par šīs valsts skaistumu.
6.oktobrī, nu jau ar atvadu vizīti, ieradāmies ciema mērijā, lai pateiktos mēram un viņa komandai par ļoti sirsnīgo uzņemšanu. Mēs visi devāmies mājās ar skaidru domu – vēlamies te atgriezties vēl un vēl.
Paldies Viktor par uzņemšanu!
Mulțumesc foarte mult, Victor!
