Sveicināti novadnieki.
Izlasot šodienas ( 06.12. ) laikrakstu “Auseklis”, pārņem skumjas. Zinu klasisko teicienu, ka politiķi, tāpat kā mušu, var nosist ar avīzi. Es gan sevi nepieskaitu pie profesionālu politiķu saimes, taču lasīt tik daudz apvainojumu manā virzienā, liekas – vai nu es esmu nevēlams kādiem vietējiem politbiznesmeņiem realizēt savas kabatas naudas iegūšanas iespējas, vai arī ar avīzes korespondentu korpusu nav viss kārtībā!? Jautāsiet – kāpēc tā? Tāpēc, ka, pirms publicēt kādu materiālu, varbūt vispirms iedziļināties tēmā un mēģināt analizēt visus viedokļus. Vispirms jau jāsāk ar galveno – vai Auseklis, publicējot viedokli, izskaidro viedokļa paudējam, kādas juridiskas sekas var būt publicētajam materiālam? Ja nē – tad uzskatu, ka laikraksts ir līdzvainīgs nepatiesību un melu tiražēšanā, kas aizskar cilvēka cieņu un godu.
Vispirms tiksim skaidrībā ar dažām lietām.
Pirmkārt – ķengas ir “Ļoti zemisks, aizskarošs apvainojums, apmelojums; paļas, nievas” (avots: Oxford Living Dictionaries). Šis apzīmējums tiek lietots tad, ja publikācijās iekļauj melus un aizskar cilvēku personiski.
Otrkārt – personas un uzņēmuma maksātnespēja NAV likumpārkāpums un nav noziegums.
Treškārt – politiķu darba kritizēšana nav aizliegta ar likumu, bet gan ir viena no demokrātijas sastāvdaļām. Tāpat kā vārda brīvība.
Ceturtkārt – J. Rācenis vairs nav KPV LV biedrs, jo viņu izslēdza no partijas par partijas ētikas un statūtu pārkāpumiem.
Mazliet paanalizējot rakstu, manī radās pārliecība, ka tas rakstīts ar izteiktu nepatiku pret dažiem cilvēkiem. Arī mani tajā skaitā. Ja tāda ir žurnālistikas būtība – nevis analizēt, bet caur personīgu nepatiku, aprakstīt notiekošo, tad esmu vīlies savās domās par preses spēju objektīvi spriest un izskaidrot cilvēkiem to, kas notiek novadā. Savas domas par procesiem domē un par politiķu atbildību esmu paudis un paudīšu. Nekaunos no tā ko rakstu. Tās ir MANAS domas un viedoklis. Uzskatu, ka maniem vēlētājiem jāzina par ko domāju un kas ir manas darbības motīvs. Savās izpausmēs NEVIENU neesmu aizskāris personīgi ( atšķirībā no tā kā to dara pret mani ). Ja kāds domā , ka tā ir – faktus studijā! Nekas mani neapturēs to darīt arī turpmāk!
Par savu darbu uzņēmējdarbībā man nav par ko kaunēties. 2006. gadā mans uzņēmums Dienas Biznesa konkursā tika nominēts un atzīts par straujāk augošo Vidzemes reģionā. Bijām sasnieguši apgrozījumu ap 10 milj. EUR. Nodarbinājām vairāk kā 50 cilvēkus. Visi darbinieki strādāja oficiāli, algu līmenis pārsniedza valstī vidējo. Ļoti daudz līdzekļu arī nonāca tā laika Alojas pašvaldībā, kā atbalsts sportistiem, izpalīdzēšana ar tehniku bez samaksas. Mēs par to skaļi nebļaustījāmies bet darījām savu darbu. Es lepojos ar to, ka mums bija tāda komanda un neesmu atmetis cerību kādreiz pie tāda apjoma atgriezties. 2009. gada krīze skāra arī manu uzņēmumu, kuras pamatā bija zemnieku nespēja norēķināties ar mums. Līdz ar to, mēs kļuvām par krīzes upuri. Tā bija laba mācība. Arī citi uzņēmumi , kas tiek saistīti ar manu vārdu – darbojās un darbosies legāli, līgumi ar darbiniekiem tiek slēgti uz abpusēji izdevīgiem nosacījumiem. Turpināšu palīdzēt novadam ar saviem pieejamajiem tehnikas un materiālu resursiem bez maksas, lai novadam ietaupītos līdzekļi citām vajadzībām. Sāpina tas, ka man pārmet krāpšanos ar nodokļiem tie, kuri paši nemaz tik kristāldzidri nav. Varbūt, pirms mest akmeni citu dārziņā, pajautājiet sev par to vai visos gadījumos tiek izsniegti čeki, vai visos gadījumos noslēgti līgumi ar darbiniekiem. Pajautājiet sev – pirms pārmetiet citiem! Man ir fakti par dažiem no jums!
Noslēgumā vēlētos apliecināt novada iedzīvotājiem, ka darīšu visu, lai “jaunais” domes priekšsēdētājs neķertos pie vecajiem niķiem un vietnieks pierādītu savus vārdus, kurus pauda brīdī kad viņu ievēlēja.