Pēdējo nedēļu notikumi

Sveicināti novadnieki.

Vispirms, sveiciens svētku nedēļā! Novēlu katram sirdī un domās izjust  patiesu lepnumu par to, ka dzīvojam Latvijā.

Tikai no mums  atkarīgs kāda būs Latvija nākotnē. Novēlu dzimtenes sajūtu saglabāt ne tikai kādos konkrētos kalendāra datumos, bet gan ikdienā! Lai gan šodien dažādi politiskie spēki cenšas privatizēt K. Ulmaņa teikto un pavisam drīz, Saeimas vēlēšanu priekšvakarā, dzirdēsim daudz viedu domu, mani uzrunāja Valsts Prezidenta teiktais Valsts dzimšanas dienā.

“Darbs nebūs viegls, bet mani stiprina apziņa par Latvijas tautas spēku, izturību un ciešu apņemšanos novest iesākto lietu līdz galam. Šai brīdī atcerēsimies, ka ilgiem gadiem daudzi mūsu tautas locekļi lolojuši šo mūsu cerību, jau agrāk klusībā vai atklāti strādājuši priekš viņas un nesuši domu par brīvo Latviju savās sirdīs. Ar pateicību mums jāpiemin tie, kas centušies turēt tautas garu možu šai virzienā un nesuši brīvai Latvijai vislielāko upuri – savu dzīvību. Tagad, kad esam brīvi un vairs negaidām no augšas vai ārienes pabalstu un palīdzību, paši veidosim savu dzīvi. Pie šī darba varēs ņemt dalību visi Latvijas pilsoņi un varēs baudīt labumus, kas saistīti ar mūsu neatkarību. Tā būs demokrātiska taisnības valsts, kurā nedrīkst būt vietas ne apspiešanai, ne netaisnībai. K. Ulmanis. 18.11.1918.”

 Cik patiesi vārdi cauri gadu desmitiem! Ne velti vēsturnieki apgalvo, ka nākotni veido pagātnes zināšanas un šodienas rīcība.

Jau devīto gadu pastāv Alojas novads. Visus šos gadus politiskā vide nav bijusi veselīga un nav tendēta uz patiesu novada un iedzīvotāju interešu aizstāvību. Pārsvarā visu diktēja pozīcijas/opozīcijas pretstāvēšana. Esmu gājis cauri visiem šiem posmiem un zinu situāciju no abām pusēm. Manuprāt, notiekošais joprojām izskatās pēc cīņas par priekšsēdētāja krēslu. Šobrīd šī cīņa notiek īpaši aktīvi. Cilvēks, kurš, pēc manām domām, nav cienīgs pat ieņemt deputāta krēslu savas uzvedības dēļ, spējis savu ideoloģiju un savas personīgās intereses sapīt sauklī cīņai par novada attīstību. Acīmredzot  nav ticis pie kārotās un, jau pirms vēlēšanām, visiem sasolītās atgriešanās priekšsēdētāja krēslā. Ja lasītāji paanalizētu to informāciju, kas apgrozās gan sociālajos tīklos, gan vietējā presē, ātri saprastu kāpēc tādi uztraukumi. Man patiesi žēl jauno deputātu, kuri gatavi kalpot pāris cilvēku personiskajām interesēm un joprojām akli klausās visā demagoģijā, kas straumēm plūst no amata kārotāja puses. Aicinu jaunos deputātus tomēr nostāties uz kājām un paust savu viedokli, nevis akli ticēt tam, ko jums pasniedz vēlamajā mērcē. Es zinu pietiekami labi kā tas notiek. Nepieviliet savus vēlētājus, nāciet un realizējiet savas ieceres un idejas! Par jums spriedīs pēc darbiem nevis pēc tā, kurš par priekšsēdētāju sēž! Parādiet savu mugurkaulu!

Lai gan sev un arī citiem apsolījos vairāk neskart pieminekļa tēmu, taču nākas atzīties, ka malā stāvēšana un diplomātiska klusēšana tiek uztverta nepareizi. Vietējā informācijas telpa šobrīd tiek viļņota ar ultimatīvu domes priekšsēdētājas atkāpšanās pieprasīšanu, draudiem par kompromitējošu dokumentu nodošanu presei, manis apvainošanu par apmelojumu un ķengu izplatīšanu. Man gan vairāk tas izskatās pēc izmisušu cilvēku rīcību, kuri nav pildījuši savus solījumus kādiem augstākstāvošiem vai pietuvinātiem finansētājiem, kuri šobrīd pieprasa atgriezt ieguldīto naudu vai pildīt savus solījumus pirms vēlēšanām.

Par dažām lietām sīkāk. Kā jau rakstīju – par pieminekli. Šobrīd procesā tiek iesaistīts laikraksts “Auseklis”, kura “kara korespondente” Gunita Ozoliņa visādos veidos vēlas izspiest no Alojas cilvēkiem viņai vēlamu informāciju. Savādāk to nevar nosaukt, jo viņas uzrunātie cilvēki ir nesaprašanā, kāpēc es tieku minēts kā visa procesa kavēšanas iemesls? Vai tiešām savā ilgajā žurnālistikas praksē G.Ozoliņa nav iemācījusies analizēt faktus?! Un to viņai ir pietiekami! Kāpēc jāmēģina vēl piedomāt klāt ko jaunu un pēc iespējas “asiņaināku”? Tāpēc vēlos vēlreiz , un nu gan pēdējo reizi, īsos teikumos par pieminekli.

Tālajā 1922. gadā alojieši nolēma uzstādīt pieminekli brīvības cīnītājiem. Izveidoja biedrību, vāca naudu. Pieminekli pasūtīja K.Zālem. Pieminekļa uzstādīšana bija paredzēta tur, kur šobrīd atrodas autoserviss un būvmateriālu veikals. Nav saglabājušies dokumenti vai kādas citas vēsturiskas liecības, ka par pieminekli būtu savākta visa nepieciešamā nauda un  samaksāta par to, ka piemineklis būtu pabeigts un tas ticis pārvietots uz Aloju vai kādu citu vietu. Neviens no arhīviem nespēj sniegt tādas ziņas! Ideja par pieminekļa atgriešanu parādījās pēc Brāļu kapu komitejas vēstules, kura pieļāva, ka pastāv tāda iespēja. Kā jau rakstīju iepriekšējā blogā – līdz pat 2016. gadam šad tad jautājums pacēlās domes darba kārtībā bet tā arī pieklusa, jo bija jāveic dažādi sagatavošanās darbi, kuri  netika veikti pilnībā. 2017. gada pavasarī parādījās informācija, ka, pēc Alojas domes deputātu pieprasījuma, “deputātu kvotas ” ietvaros Saeimas deputāti no NA  piešķīruši gandrīz 11.000 EUR pieminekļa uzstādīšanas vietas sagatavošanai. Dome noslēdza ar VARAM līgumu par to, ka veiks minētos darbus. Kā atbildīgās personas līgumā minētas Inga Mauriņa – Kaļva un Pauls Lielmanis. Vienā no Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdēm ( 2017.gada augustā ) komitejas priekšsēdētājs Jānis Bakmanis uzdeva man sagatavot nepieciešamo dokumentāciju un nosūtīt Krievijas vēstniecībai piekrišanas saņemšanai. Tas ir izdarīts un tiek gaidīta atbilde! Atbildes vēl nav! Patiešām nav! Arī uz šo brīdi atbildes nav!  Pēc likuma par pašvaldībām – iedzīvotājiem nozīmīgu lēmumu pieņemšanai ir nepieciešams rīkot iedzīvotāju aptauju, kurā tiek noskaidrots iedzīvotāju viedoklis. Tas bija jādara vēl pirms naudas prasīšanas Saeimas deputātiem. Diemžēl domes deputāte I. Mauriņa-Kaļva nolēma, ka likumu var apiet. Nav arī dokumentālu pierādījumu par to, kurš lēma par pieminekļa uzstādīšanas vietu. Tas būtu jālemj domei un iedzīvotājiem. Arī šis likās pārāk maznozīmīgs fakts! Galu galā – pirms naudas prasīšanas būtu vismaz kaut ar pāris vārdiem informējusi domi par šādu ieceri! Beigu beigās sanāk tā – deputātes nepārdomātās rīcības rezultātā piešķirtā nauda var tikt neizlietota un nāksies atgriezt valsts budžetā! Tā kā process jau no sākta gala bija nepareizs un neatbilst likuma normām, tad dome un tas darbinieki ir nonākuši ķīlnieka lomā! Citos novados cilvēki, kuri saņēmuši naudu, paši arī aktīvi iesistās projekta realizācijā. Alojā tā nenotiek! Vieglāk ir nogrūst vainu uz mani, domes priekšsēdētāju vai domes darbiniekiem, lai gan mēs tikai centāmies rīkoties likumā noteiktā kārtībā! Mēs turpināsim ievērot likumus un rīkoties tiem atbilstoši! 

Noslēdzot pieminekļa tēmu  – manī arvien vairāk rodas pārliecība, ka taisnība ir cilvēkiem, kuri saka, ka latviešiem nav pieņemts lietas no kapiem uz mājām vest. Ja jau tik grūti ar to  iet, varbūt tā ir lemts- piemineklim palikt tur, kur tas atrodas šobrīd. Man radās doma par to, ka Alojā varētu uzstādīt Brīvības cīņām veltītu pieminekli,  kurā arī būtu iekļauta K. Zāles pieminekļa tēma.  Manuprāt, šāds objekts būtu pilsētai nepieciešams un tiktu ņemtas vērā iedzīvotāju domas un viedokļi gan par pieminekļa izskatu, gan par novietošanas vietu. Šis būt risinājums, kurš ļautu beidzot apvienot alojiešus un pilsēta iegūtu vietu, kur pieminēt un atzīmēt nozīmīgus notikumus.

Turpinot par citām tēmām, vēlos dalīties ar jums arī vienā būtiski svarīgā tēmā. Beidzot Alojas novada domē izdevies atdalīt lēmējvaru no izpildvaras. Tas izpaužas tā, ka domes budžetu sastāda izpilddirektors kopā ar darbiniekiem. Zinot frakcijas dažu frakcijas deputātu informācijas atrašanas grūtības un likumu tulkošanu sev par labu – vēlos atgādināt likuma par pašvaldībām VII nodaļas 69. panta 7. punktā rakstīto: Izpilddirektors….organizē teritorijas attīstības programmas projekta, teritorijas plānojuma projekta un budžeta projekta izstrādāšanu, kā arī saimnieciskā un gada publiskā pārskata sagatavošanu.  Politiskā atbildība par budžetu iestājas tad, kad domes sēdē par to nobalso deputāti. Jā, frakcija jau izsmēja viņu par frāzi – “grimšanas budžets”! Bet liela taisnība jau izpilddirektoram ir. Pie šāda budžeta noveda ne jau pēdējā gadā pieņemtie lēmumi! Tas veidojās jau vairākus gadus atpakaļ. Jau vismaz trīs gadus atpakaļ domes ekonomiste brīdināja par sekām, ko rada nepārdomāta budžeta līdzekļu izlietošana. Atzīstos, arī es piedalījos daļā no lēmumu pieņemšanas. Taču lielākā kļūda bija politiķu iesaistīšanās budžeta veidošanā. Izpilddirektora sacītais nebūt nenozīmē, ka dome ir bankrotējusi, kā to jau kladzina frakcija sociālajos tīklos, bet gan to, ka nepieciešams nolaisties uz zemes un sakārtot domes struktūras tā, lai nodokļu maksātājam būtu skaidrs kāpēc un kā tiek tērēts budžets. Situācija nav no vienkāršajām jo īpaši tāpēc, ka Saeima nolēma ļoti strauji pacelt minimālās algas, kas no domes budžeta prasa papildus lielu naudas summu . Nenoliedzami, ka šobrīd lielas naudas tiek tērētas gan izpildot Ministru Kabineta prasības attiecībā uz ugunsdrošību ( kuru izpildi kontrolē VUGD ), gan Valsts darba inspekcijas, gan Valsts būvniecības kontroles biroja aktus. Ja pēdējās institūcijas prasības parādījās sākot no pagājušā gada, tad MK prasības jau bija zināmas sen. Tas attiecas gan uz ugunsdrošības signalizācijā, gan uz ēku atbilstību prasībām. Kopš Alojas novadā strādā izpilddirektora vietnieks Aivars Krūmiņš, ļoti būtiski virzās uz priekšu procesi, kas novērsīs neatbilstības. Šie procesi šobrīd prasa lielus naudas līdzekļus. Trīs gadus atpakaļ tika palaista garām iespēja to izdarīt ar Eiropas finansējumu. Tad arī (2013-2015) domes budžetā ienāca lielāki naudas līdzekļi – diemžēl nauda tika tērēta pasākumiem un papīriem, kas šobrīd guļ plauktā .  

Jau vairākkārt nācies pārliecināties – problēmas rodas no informācijas trūkuma. Viena būtiska kļūda tika pielaista tad, kad deputāti atcēla V. Bārdu no priekšsēdētāja amata. Nolēmām, ka padziļināti neskaidrosim atcelšanas iemeslus, iztiekot vien ar īsu pamatojumu. Diemžēl vēsture pierāda, ka tas tika iztulkots nepareizi. Izvērsts pamatojums tiks sagatavots un publiskots, lai beidzot iedzīvotāji redzētu īsto cīnītāja par novada uzplaukumu seju.

Noslēgumā vēlos teikt, ka domes darbs rīt tā, lai beidzot iedzīvotāji justu, ka par viņiem tiek domāts. Jā, vēl ir daudz kļūdu, jā ir problēmas, bet esam uz pareizā ceļa, lai domes darbs kļūtu saprotams iedzīvotājiem un atvērts ikvienu problēmu risināšanai! Šogad jo īpaši lielas problēmas ar novada zemes ceļiem. Taču jāsaprot arī tas, ka laika apstākļi ir īpaši ekstrēmi. Tas liek pārdomāt nākošā gada investīciju projektus un procedūru kā tiek plānoti ceļu uzlabošanas darbi. Domāju, ka iedzīvotāji jau tagad izjūt to, kā mainās attieksme pret problēmu risināšanām, kas gadiem krājušās un netika pievērsta uzmanība. Vilzēnu un Puikules iedzīvotāji jau šobrīd var novērtēt dzeramā ūdens padeves uzlabošanos, kas bija problēmu lokā jau sen. Atjaunotā katlu māja Alojā jau tagad pierāda lēmuma pareizību. Staiceles tranzītiela tiks turpināta un papildus tiek intensīvi strādāts pie Lielās ielas problēmu risināšanas kā arī Staiceles pilsētas ūdens un kanalizācijas sistēmas atjaunošanas. Viegli neiet, jo vilciens ar naudu šiem projektiem jau garām paskrējis. 3-4 gadus atpakaļ vēl bija lielākas izredzes to izdarīt. Šobrīd jāmēģina izlīst caur adatas aci. Taču man liekas, ka mums izdosies! Aicinu neklusēt un informēt domi par tām lietām, kuras būtu jārisina un mēs pieliksim visus spēkus, lai to paveiktu. Esmu gatavs uzklausīt ikvienu un sniegt visu iespējamo palīdzību problēmu risināšanā. Manuprāt, tāda ir deputāta būtība un pienākums!

Ak jā!

P.S. Tas, ka AAV direktore uzrakstīja atlūgumu  – nav mans nopelns! Ikviens apgalvojums par pretējo – meli!

2 atbildes “Pēdējo nedēļu notikumi”

  1. Labvakar, cienījamo Māri Možvillo!
    Paldies par Tavu ieguldījumu Alojas novada nākotnē.Neviltoti, bet novēlu Jums saglabāt lielo motivāciju vairot novada un visas valsts labklājību. Es, kā Alojas Ausekļa vidusskolas skolotāja, un, vēl 2 nedēļas vēl esošā direktore, tomēr gribu vērst jūsu sirdsapziņu par meliem, kuri vērsti pret mani. Citēšu jūsu vēstuli, man adresēto no 29. septembra: ” Kolektīvs sašķelts, informācija par notikumiem domē un tās lēmumiem- tendenciozi, gadījumi, kas grauj domes un skolas tēlu. Nav jēgas tajos iedziļināties. Notikumi ir notikuši! Esmu jau paudis savu nostāju- skolas vadība nav Tavs veiksmes stāsts. Domāju, ka Tev pašai jāizdara izvēle. Kā jau minēji- veselība sabojāta cīnoties par skolu. Tad varbūt nosliecies par labu veselībai? Kā jau teicu- pienāks brīdis, kad Tu, varbūt ne skaļi un noteikti ne man, teiksi paldies par pieņemto lēmumu atstāt direktora amatu ” un 30. augusta e-vēstulē: ” Es saprotu, ka šobrīd Tu vēlies saņemt sava darba vērtējumu un sarakstu ar, Tavuprāt, iespējamiem pārkāpumiem. Labi, tas ir pieņemts un saprasts. Rīcība noteikti sekos”. Diemžēl nesaņēmu ne sarakstu, ne iedziļināšanos skolas problēmās. Vienīgais pārkāpums- neaizgāju no amata jau 1. septembrī, kā bija vēlēts, bet gan 30. novembrī, jo bija jāpabeidz iesāktie darbi. Man ir tikai viens jautājums, Jums, cienījamo deputāt, vai es neesmu būt cienīga būt Jūsu novada cilvēks? Vai es novadam tik tiešām neesmu vajadzīga? Vai mani pārkāpumi Jūsu cieņas aizskaršanā un skolas izpostīšanā ir tik lieli, ka Jūs uzņematies lemt tiesu par manu izraidīšanu no Alojas novada? Ar to es gribu teikt, ka sirdsmiers saskaņā Alojā ir pazaudēts. Par Kārli Zāli un viņa veidoto pieminekli domājot. Šis piemineklis ir Alojas kultūrvēsturiska vērtība un tā atgriešana Alojā ir viscēlāka dāvana Latvijas 100 gadē mūsu pilsētai. Iedziļinieties, izprotiet, nepolitizējiet un vienojieties mūsu cēlākajām vērtībām. Novēlu visiem alojiešiem un novadniekiem- Sirdssvētkus Latvijai!
    A.C. Inese Mētriņa

    1. Labvakar Inese.
      Ja jau vēlies mūsu saraksti izlikt publiski – lūdzu! Tās ir Tavas tiesības! Taču! Ir viena nianse, kuru Tu esi aizmirsusi – par atlūguma rakstīšanu pati esi runājusi jau sen, termiņus nolikusi pati un ne es pie tā biju vainīgs. Vienīgais ko atļāvos – atgādināt Tev pašas dotos solījumus. Savas domas es izklāstīju Tev vaļsirdīgi. Jā, varbūt pārāk tieši, bet patiesi! Ja Tu tagad vēlies izraut kaut ko no konteksta – dari tā! Uzsvērtā familiaritāte, mani uzrunājot uz “Jūs”, jau par daudz ko liecina. Man nevajag uzslavas un cildinājumus. Darbi parādīs to ko varu un gribu sasniegt. To var izlasīt mūsu KPV LV priekšvēlēšanu programmā. Tas ir mūsu mērķis! Kā jau vairākkārt esmu teicis un atkārtošos – K.Zāles piemineklis neapšaubāmi ir vērtība! Diemžēl, cilvēki, kuru pienākums bija visu izdarīt līdz galam, uzgrūda atbildību citiem un nu mēģina ar taisnprātīgām sejām pārmest un pamācīt kā vajadzēja darīt. Aicinu Tevi tomēr iedziļināties problēmas būtībā un netiražēt izdomājumus. Paldies par sveicieniem Valsts svētkos un arī Tev novēlu nosvinēt svētkus ar tīrām domām.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Time limit is exhausted. Please reload the CAPTCHA.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.